Kora tapšanas vēsture nav iedomājama atrauti no tā idejiskā tēva, talantīga mūziķa, diriģenta un vienlaikus arī garīdznieka Joana Šēnroka personības. Gadiem ilgi viņš ir lolojis ieceri izveidot kori no profesionāliem mūziķiem dalībai Dievkalpojumos un pareizticīgās mūzikas koncertprogrammu atskaņojumiem. Pirmā pieredze tika gūta atmodas laikā, kad raisījās sabiedrības interese par sakrālo kora mūziku. Ar Latvijas Kultūras fonda Rīgas pareizticīgās mūzikas kori tika koncertēts Latvijā, Krievijā, Eiropas valstīs, gūti panākumi starptautiskos festivālos un konkursos. No kora spožākajiem tā laika sasniegumiem jāmin mūsdienu krievu komponista Vladimira Martinova monumentālā darba Apokalipse iestudējumi leģendārā Maskavas Tagankas teātra dibinātāja un režisora Jurija Ļubimova režijā ar ierakstu CD 1995. gadā, kā arī izcīnītā 1. vieta Hainuvkas Starptautiskajā pareizticīgās mūzikas konkursā Polijā 1997. gadā (International Festival of Orthodox Church Music “Hajnówka 1997”).

   Dažādu iemeslu dēļ kora darbība 90.-to gadu vidū pārtrūka, taču tās atstātais emocionālais mantojums turpināja dzīvot bijušajos dalībniekos, klausītājos un sadarbības partneros. Pēc daudziem gadiem dažu entuziastu uzturēta, ideja pārdzima jaunā veidolā – tika uzsākts darbs pie vīru kamerkora izveides. Līdz beidzot 2013. gada novembrī ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību Rīgā tika dibināts Latvijas pareizticīgās baznīcas vīru koris „Logos” Joana Šēnroka vadībā. Kora pirmā publiskā parādīšanās - dalība liturģiskajos svētku Dievkalpojumos Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē uzreiz tika novērtēta. Taču publikas ievērību koris ieguva tieši ar savu koncertdarbību. Savas tālākās darbības rezultātā koris izveidojās par patstāvīgu koncertējošu vienību bez jebkādas saistības ar baznīcas struktūrām.

   Kolektīvu veido 12 vīri ar ilggadīgu dziedāšanas pieredzi Latvijas profesionālajos koros (Ave Sol, VAK “Latvija”, Latvijas Radio korī, Latvijas Nacionālās operas korī) un citos kolektīvos. Sadarbība ar daudziem pašmāju un ārvalstu solistiem, dziedātājiem, instrumentālistiem un pat mūzikas grupām ļauj mainīt kora sastāvu atkarībā no programmas.

   Kora repertuāra pamatu veido dažādu reģionu un kultūras tradīciju mūzika ar sakrālajiem tekstiem, sākot no senajiem baznīcas dziedājumiem līdz mūsdienu komponistu sacerējumiem. Turklāt savā plašajā darbībā koris ir gatavojis arī Eiropas sakrālās mūzikas, latviešu un pasaules klasikas programmas. Programmas dažādot palīdz arī sadarbība ar mūsdienu komponistiem no Baltijas valstīm, Somijas, Krievijas. Tomēr kora spilgtākā vizītkarte ir emocionālie, dramatisma piesātinātie Lielā Gavēņa laika dziedājumi, kā arī klasiskie, profesionālo komponistu radītie pareizticīgās mūzikas kora koncerti. 

   Kora koncertdarbības ģeogrāfija – Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Gruzija, Polija, Krievija, Baltkrievija, Īrija, Šveice, Francija, Kipra, ASV.

   Līdzīgi kā paša kora dzimšana, arī tā nosaukuma izvēle nav nejauša. Vārdam “logos” (no grieķu λόγος  – vārds, doma, mācība) ir dziļi simboliska nozīme tieši kora sūtības kontekstā. Pēc tēva Joana visdziļākās pārliecības kora galvenais uzdevums ir nodot klausītājam dziedājuma vēsti, tā teksta būtību. Saprotams, šī vēsts ir jāpasniedz nevainojamā muzikālā izpildījumā, ļaujot ikvienam to pilnībā izjust un patiesi tai noticēt . Jo pēc Jāņa evaņģēlija „iesākumā bija Vārds...”